PIRMS:
Kādu
vakaru 1984 lasīja žurnālu „Lilit”, kamēr 1985 kaut ko ņuņņājās riņķī.
„Eu, 1985?”
1984 ierunājās. „Te Dace Rukšāne ir uzrakstījusi par to grāmatu, kas tev tik
ļoti besīja!”
„Nu,
nu,” 1985 atsaucās. „Palasi priekšā!”
1984
palasīja priekšā. Dace Rukšāne par 1985 nopelto grāmatu bija pilnīgā sajūsmā.
„Autora humors spridzina... Fināls satricināja manu pasauli... Nekad vairs
negribu lasīt neko citu!” aptuveni tāds bija žurnāla „Lilit” paustais
viedoklis.
„Es arī
tā gribu!” sāka čīkstēt 1985. „Es arī gribu būt tik laimīga un pozitīva, un
fanot par visādiem sūdiem! Kas man ir jādara? Vai jālieto kaut kādas
narkotikas?”
„Es
zinu!” iesaucās 1984. „Vaginālās bumbiņas!”
„Viņas
tā iedarbojas?” šaubījās 1985.
„Es
gribu tam ticēt,” 1984 apliecināja. „Iedomājies, tu staigā apkārt, sarkdama un
elsdama, un pilnīgi jebkas tev var izraisīt orgasmu!”
„Hmm,”
teica 1985.
„Visādā
gadījumā, mums tas ir jāizmēģina,” 1984 neatlaidās. „Varbūt mums pat nevajag
visu to garo, apgrūtinošo „līdz 30” sarakstu, lai mēs kļūtu laimīgas. Varbūt
viss, kas mums vajadzīgs, ir vaginālās bumbiņas.”
„Nu,
ok...” 1985 novilka.
PĒC:
Zinot,
ka 1985 ar muti ir Rīgā, bet ar vagīnu aizkrāsnē, 1984 kādu dienu izlēma ilgāk
vairs negaidīt, iegādājās vaginālās bumbiņas, izdarīja visu pēc instrukcijas un
bija gatava savas dzīves brīnišķīgākajai dienai.
Viņa aizbrauca
uz darbu.
Nekas
īpašs nenotika.
Viņa
visu dienu bez vajadzības skraidīja pa biroju no viena gala uz otru.
Nekas
nemainījās. (Tostarp viņas darba ražīguma koeficients.)
Viņa
brauca ar riteni. Viņa brauca ar riteni pa bruģi.
Nekas
nemainījās. Bumbiņas palika, kur bijušas, bet pasaule krāšņāka tāpēc nekļuva.
Atnākusi
mājās, 1984 sakopoja pēdējās cerības un izmisīgi palēkāja.
Nekas
nemainījās. „Tikai vēl viena zaudēta ilūzija,” 1984 melanholiski nopūtās.
„Nulle
uzbudinājuma,” viņa vēlāk rakstīja feisbukā 1985, „nekādu ieplestu zīlīšu un
tvīkstošu vaigu, nekāda noslēpuma.”
„:(((,”
1985 atbildēja.
„Secinājums?”
1984 noslēdza pētījumu, „Rukšāne, rakstot grāmatu apskatu, lieto kaut ko citu, labāku.”
P.S. 1985
līdzīgos nolūkos paralēli izmēģināja tā saukto „histēriķu vitamīnu” – magniju +
B6, par kuru bija dzirdējusi brīnumainas atsauces. Bet tur pat nav nekā, ko teikt.
JEBKURĀ
GADĪJUMĀ:
Zaudēt
savas naivās ilūzijas par dzīvi – ČEK.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru