TĀTAD.

Mēs esam divas jaunas sievietes, kurām strauji tuvojas 30. Mums nav vīriešu, bērnu, pārliecinošas karjeras virzības un stabilas finansiālās situācijas. Iespējams, kaut ko savā dzīvē esam darījušas nepareizi. Ja tā, tad, visticamākais, mēs turpinām to darīt arī šobrīd.

Ņemot to visu vērā, 30. dzimšanas diena mums draud ar histērisku pārdzeršanos, gadsimta morālajām paģirām nākamajā rītā un gulēšanas uz psihoterapeita kušetītes nākamo 5 gadu garumā.

Lai no tā izvairītos, esam nolēmušas spert soļus. Nestiept vērsim ragus un ķerties pie gumijas. MĒRĶIS: atrast savu patieso „es”. Ieiet nākamajā desmitgadē kā sevis labākajām iespējamām versijām. Sasniegt harmoniju ar dzīvi, visumu un visu pārējo. Nu, vai vismaz izmēģināt visādas debilas lietas, ko pēc 30 darīt jau nu točna būs kauns.

„Vēl nav par vēlu,” kā māca Nora Bumbiere.

PAR MUMS:

1984 Īpašā pazīme: iet vannā biežāk nekā Blānša Dibuā no „Ilgu tramvaja”. Moto: Beidz ņuņņoties!

1985 Īpašā pazīme: wannabe feministe, fano par Mailiju Sairusu. Moto: Tas mani biedē, bet nu ok