Lapas

piektdiena, 2013. gada 27. septembris

1. IZVEIDOT BLOGU


PIRMS:
Strauji tuvojoties 30, 1984 un 1985 aizvien biežāk sāka aizdomāties, ko savā dzīvē ir darījušas nepareizi un ko uz ātru roku vēl varētu saglābt.
„Kaut kur internetā taču jābūt tādam sarakstam ar lietām, kas ir jāizdara,” viņas nosprieda.
Viņas pameklēja internetā un šo to tiešām atrada. Kļuva skaidrs, ka principā galvenās lietas, ko cilvēkam vajadzētu paspēt izdarīt līdz 30, ir: 1) pieņemt, iemīlēt un sākt cienīt sevi; 2) peldēt ar delfīniem.
„Tas nav reāli,” 1984 un 1985 atzina.
„Mēs varētu pašas izveidot savu blogu ar sarakstu, kas jāizdara līdz 30,” ierosināja 1984.
„Jā, un pirmais punkts būtu: izveidot blogu,” 1985 nolēma. „Tā, lai mēs jau uzreiz būtu kaut ko izdarījušas.”

PĒC:
Likās, ka šis nu gan būs super vienkārši. Uztaisīt jaunu Gūgles kontu – cik tad tur tās gudrības vajag. Esam taču progresīvas, jaunākajās informācijas tehnoloģijās gana izglītotas sievietes.
Tomēr, kā izrādījās, mūsdienās nav iespējams pat piereģistrēt e-pasta adresi, neizjūtot sociālo spiedienu saistībā ar savu nepilnīgo attiecību statusu.

„JŪS ESAT VIENS PATS...” Gūgle izbrīnīti konstatēja, neļaujot veikt nekādas citas darbības, iekams nav atrisināta šī situācija. „TIK UN TĀ TURPINĀT???”



„Kas tas par stulbumu?” bijām šokā. Visādi izmēģinājušās izvairīties no atbildes uz apkaunojošo jautājumu, bijām spiestas atzīt Gūgles pārspēku.
„Jā,” noņurdējām, „tik un tā turpināt”.

Lai vai kā – 1. punkts: ČEK.



sestdiena, 2013. gada 21. septembris

TĀTAD.

Mēs esam divas jaunas sievietes, kurām strauji tuvojas 30. Mums nav vīriešu, bērnu, pārliecinošas karjeras virzības un stabilas finansiālās situācijas. Iespējams, kaut ko savā dzīvē esam darījušas nepareizi. Ja tā, tad, visticamākais, mēs turpinām to darīt arī šobrīd.
Ņemot to visu vērā, 30. dzimšanas diena mums draud ar histērisku pārdzeršanos, gadsimta morālajām paģirām nākamajā rītā un gulēšanas uz psihoterapeita kušetītes nākamo 5 gadu garumā.
Lai no tā izvairītos, esam nolēmušas spert soļus. Nestiept vērsim ragus un ķerties pie gumijas. MĒRĶIS: atrast savu patieso „es”. Ieiet nākamajā desmitgadē kā sevis labākajām iespējamām versijām. Sasniegt harmoniju ar dzīvi, visumu un visu pārējo. Nu, vai vismaz izmēģināt visādas debilas lietas, ko pēc 30 darīt jau nu točna būs kauns.
„Vēl nav par vēlu,” kā māca Nora Bumbiere.
PAR MUMS:
1984 Īpašā pazīme: iet vannā biežāk nekā Blānša Dibuā no „Ilgu tramvaja”. Moto: Beidz ņuņņoties!
1985 Īpašā pazīme: wannabe feministe, fano par Mailiju Sairusu. Moto: Tas mani biedē, bet nu ok